Lietas, ko es vairs nepērku

Paturpinot iepriekšējo rakstu par minimālismu, organizēšanas konsultante Elīna Krama stāsta par priekšmetiem, bez kuriem ikdienā var iztikt, kā arī par to, cik ļoti mūsu rīcību ietekmē uztvere par lietām un priekšmetiem.

Minimālisms bieži vien liek domāt radoši un vienu priekšmetu pielietot vairākām funkcijām. Kādi priekšmeti Tavās mājās kalpo vairākiem pielietojumiem?

Kādreizējo sveces burciņu tagad izmantoju, kur sabērt riekstus vai citus našķus, kā arī, ja nepieciešams izmantoju to ziediem.

Mājas aromāta pudelīti izmantoju kā svečturi garai svecei vai vāzi maziem ziediņiem.

Vīna pudele lieliski noder kā mīklas rullis, cepot piparkūkas. Es tiešām šo izmantoju pāris reizes gadā. Un pat nav vajadzības to pudeli uzglabāt, var aizņemties no kāda vai nopirkt īsi pirms svētkiem, aši “izraut” un rullēt mīklu :)

Vai ir kādas lietas, ko vairs nepērc?

Gribu arī pieminēt dažus priekšmetus, no kuriem esmu veiksmīgi atteikusies, un kas ļauj man dzīvot vēl vienkāršāk un brīvāk.

1. Elektriskā tējkanna

Jā, es kādreiz to lietoju katru dienu, un šķiet, ka būtu tikai loģiski to paturēt, tomēr es izlēmu atteikties no tās – vienkārši to pašu ūdeni var uzsildīt arī katliņā, kas kalpo daudz vairākām funkcijām, nevis tikai ūdens uzkarsēšanai.

Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad tējkannā var arī makaronus uzvārīt, bet šis stāsts nav par to.. Protams, sākotnēji mana ģimene nebija sajūsmā, sauca mani par traku un pat draudēja nopirkt jaunu tējkannu vietā, bet mēs izturējām, un tagad vairs nevienam pat prātā nav ienācis ilgoties pēc tās.

2. Trauku žāvētājs jeb režģis.

Tam lieliski var atrast alternatīvu – visparastākais dvielītis. Traukus var notecināt uz dvielīša un pēc tam aši ievietot plauktā. Virsma paliek tīra un kārtīga bez lieka priekšmeta. Es gan pati izdarīju vēl ekstrēmāk – atteicos no trauku mazgājamās mašīnas. Un nenožēloju ne sekundi, toties kāds plašums atklājās.

3. Arī veļas gludināmais dēlis prasa daudz vietas (un neaizmirstiet, ka es runāju par mazām telpām). Drēbes ļoti veiksmīgi varu izgludināt arī uz gultas malas. Protams, ja katru dienu ir nepieciešamība gludināt kreklus vai citas drēbes, tad ir vērts iegādāties gludināmo dēli vai statenisko gludināšanas sistēmu, bet, tā kā man tas ir reti nepieciešams, pilnīgi pietiek ar manu pašreizējo risinājumu.

Nereti ir dzirdēts, ka vajag apģērba rezerves, pārtikas iekrājumus atomkaram un “šī tukšā konfekšu kaste man arī noderēs”. Kā pārslēgt fokusu no šīm uzmācīgajām domām?

Tas jau izklausās pēc daudz dziļākas psiholoģiskas problēmas. Pirmkārt, ir svarīgi pārstāt dzīvot pagātnē un tajās traumās. Mēs dzīvojam šodien – tagad ir cita realitāte.

Jā, es arī esmu piedzīvojusi laikus, kad neko nevarēja dabūt vai nopirkt, kad bija talonu sistēma, pustukši veikalu plaukti un deficīts. Bet tas viss ir aiz muguras. Tā ir pagātne. Lielākoties pieredze rāda, ka mantas, ko taupām ar domu: “a ja nu noderēs?” – gandrīz nekad nenoder. Protams, var kādreiz sagadīties situācija “aha, labi, ka neizmetu”, bet tas ir gaužām reti..

Un tomēr, vai tiešām ir vērts glabāt lietas gadiem ilgi ar cerību, ka, piemēram, pēc 10 gadiem tās varētu noderēt? Ja nu tiešām būs nepieciešams, varēsi nopirkt jaunu, aizņemties vai atrast kādu citu risinājumu.Ja vien spējam atbrīvoties no šīm uzmācīgajām domām, dzīve kļūst brīvāka un vieglāka, ticiet man :)

Cilvēki ir ļoti dažādi un dažādas ir prioritātes. Nereti kādai ir kaislība krāt kurpes, citai – krūzītes, bet kādam garāžā ir 8 noputējuši velosipēdi. Kā atrast balansu?

Ja kaislība un dzīves prieciņš ir kolekcionēt kurpes, tad lai notiek! Minimālisti arī var būt kolekcionāri. Galvenais ir, lai tas sagādā prieku un patīkamas emocijas. Ja kolekcionēšana kļūst par apgrūtinājumu un sāk nomākt, tad ir laiks apstāties un izvērtēt, vai tas joprojām ir “veselīgs” dzīvesveids.

Mana mamma arī kolekcionē kafijas krūzītes un, kad viņa dzer no tām kafiju, tas ir kaut kas fenomenāls. Ar kādu baudu un prieku viņa to dara! Un, skatoties uz viņu, man vienmēr gribas smaidīt. Tas ir patiesi skaisti – redzēt, kā cilvēkam prieku sagādā tik vienkāršas lietas.

Foto autore: Elīna Krama

Photocredit: dada_design